LATVIJAS LIELLOŽA
 
BildeBildeBilde
 
trešdiena, 13. jūlijs, 2016
Brīvmūrniecības vēsture / Hronoloģiski gada skaitļi
 

Mūsdienu brīvmūrniecības hronoloģija

1717. Četras Londonas ložas apvienojas pirmajā lielložā, ievēlot Antoniju Sojersu par lielmeistaru

1729. Anglijā jau 61 loža

1730. Pirmā loža Amerikā

1731. Francis Stefans no Lotaringijas (1745. ķeizars Francis I) Hāgā kļūst par brīvmūrnieku

1737. Pirmā  vācu  loža Loge (THambouTg Hamburgā

1737. Policija aizliedz ložas Parīzē

1738. Pāvesta Klementa XII bulla In Eminenti pret brīvmūrniekiem

1739. Inkvizīcija un valsts vara vajā brīvmūrniekus Spānijā un Portugālē

1741./42. Ložas VUnion Frankfurtē pie Mainas un Aux trois Canons Vīnē 1744. Karaļa Fridriha loža Aux trqis Globes kļūst par lielložu Zu den drei Weltkugeln ("Pie trīs zemeslodēm")

1750. Pirmā Rīgas loža Zum Nordstern ("Ziemeļzvaigzne"), kas 1765. tiek pārdēvēta par Zum Sclmert ("Pie zobena")

1751. Londonā tiek nodibināta otra lielložā, ko sauc par "seno" [antients) pretstatā pirmajai, kas tiek saukta par "moderno" [moderns)

1750. Pirmā Rīgas loža Zum Nordstern ("Ziemeļzvaigzne"), kas 1765. gadā tiek pārdēvēta par Zum Schwert ("Pie Zobena")

1751. Londonā tiek nodibināta otra lielloža, ko sauc par "seno" (antients) pretstatā pirmajai, kas tiek saukta par "moderno" (moderns)

1754. Pirmā Jelgavas loža Trois Caeurs couronnes ("Trīs kronētās sirdis") 1756. Dibināta Francijas lielloža 1760. Dibināta Zviedrijas lielloža 1764. Dž. Kazanova uzturas Jelgavā un Rīgā 1766. J. G. Herders tiek uzņemts Rīgas ložā Zum Schwert

1769.    Pirmā Ziemeļamerikas lielloža Masačūsetsā

1779. Kaljostro dibina "ēģiptiešu sistēmas" ložas Jelgavā

1780. Pirmā Liepājas loža Irene

1770.    Fon Cinnendorfs dibina Lielo Vācijas Zemes ložu

1772. Dibināta angļu sistēmas provinciāllielloža Krievijā

1773. Dibināts Francijas "Lielais Austrums" (Grand Orient , de France)

1776. Sakarā ar 13 Ziemeļamerikas pavalstu neatkarības pasludināšanu tiek pieņemta arī cilvēktiesību deklarācija

1780. J. V. Gēte tiek uzņemts Veimāras ložā Amalia

1784. V. A. Mocarts tiek uzņemts Vīnes ložā ZUT WohI-tātigkeit

1785. F. J. Haidns tiek uzņemts Vīnes ložā Zur wahren Eintracht

1794. Sakarā ar franču revolūciju Krievijas ķeizariene Katrīna II ierobežo brīvmūrnieku ložu darbību Rīgā

1814. Brīvmūrnieku ložas tiek aizliegtas Itālijas teritorijā

1815. Tiek izdota Apvienotās Anglijas lielložas konstitūcija

1822. Brīvmūrnieku ložas tiek aizliegtas Krievijas impērijā (arī Latvijas teritorijā) 1861. Dž. Garibaldi lielmeistars vairākās Itālijas lielložas 1877. Francijas "Lielais Austrums" nodalās no regulārās brīvmūrnieclbas

1916./17. Vācu militārās ložas Liepājā, Jelgavā un Rīgā 1919. Pirmā neatkarīgās Latvijas loža "Enkurs" Liepājā

1924. Rīgas loža "Jāņuguns"

1934. Brīvmūrnieku ložu likvidācija Vācijā

1949. Apvienotās Vācijas lielložas dibināšana Frankfurtē pie Mainas

1993. Jāņa ložas "Jāņuguns" atjaunošana

2000. Jāņa ložu "Ziemeļzvaigzne" un "Pie zobena" atjaunošana

2003. Latvijas lielložas dibināšana Mežotnes pilī

2007. Jāņa ložas "Apollo" atjaunošana

2008. Andreja ložas "Iter Ad Lucem" atjaunošana

2009. Jāņa ložas "Enkurs" atjaunošana