Mūsdienu brīvmūrniecības hronoloģija
1717. Četras Londonas ložas apvienojas pirmajā lielložā, ievēlot Antoniju Sojersu par lielmeistaru
1729. Anglijā jau 61 loža
1730. Pirmā loža Amerikā
1731. Francis Stefans no Lotaringijas (1745. ķeizars Francis I) Hāgā kļūst par brīvmūrnieku
1737. Pirmā vācu loža Loge (THambouTg Hamburgā
1737. Policija aizliedz ložas Parīzē
1738. Pāvesta Klementa XII bulla In Eminenti pret brīvmūrniekiem
1739. Inkvizīcija un valsts vara vajā brīvmūrniekus Spānijā un Portugālē
1741./42. Ložas VUnion Frankfurtē pie Mainas un Aux trois Canons Vīnē 1744. Karaļa Fridriha loža Aux trqis Globes kļūst par lielložu Zu den drei Weltkugeln ("Pie trīs zemeslodēm")
1750. Pirmā Rīgas loža Zum Nordstern ("Ziemeļzvaigzne"), kas 1765. tiek pārdēvēta par Zum Sclmert ("Pie zobena")
1751. Londonā tiek nodibināta otra lielložā, ko sauc par "seno" [antients) pretstatā pirmajai, kas tiek saukta par "moderno" [moderns)
1750. Pirmā Rīgas loža Zum Nordstern ("Ziemeļzvaigzne"), kas 1765. gadā tiek pārdēvēta par Zum Schwert ("Pie Zobena")
1751. Londonā tiek nodibināta otra lielloža, ko sauc par "seno" (antients) pretstatā pirmajai, kas tiek saukta par "moderno" (moderns)
1754. Pirmā Jelgavas loža Trois Caeurs couronnes ("Trīs kronētās sirdis") 1756. Dibināta Francijas lielloža 1760. Dibināta Zviedrijas lielloža 1764. Dž. Kazanova uzturas Jelgavā un Rīgā 1766. J. G. Herders tiek uzņemts Rīgas ložā Zum Schwert
1769. Pirmā Ziemeļamerikas lielloža Masačūsetsā
1779. Kaljostro dibina "ēģiptiešu sistēmas" ložas Jelgavā
1780. Pirmā Liepājas loža Irene
1770. Fon Cinnendorfs dibina Lielo Vācijas Zemes ložu
1772. Dibināta angļu sistēmas provinciāllielloža Krievijā
1773. Dibināts Francijas "Lielais Austrums" (Grand Orient , de France)
1776. Sakarā ar 13 Ziemeļamerikas pavalstu neatkarības pasludināšanu tiek pieņemta arī cilvēktiesību deklarācija
1780. J. V. Gēte tiek uzņemts Veimāras ložā Amalia
1784. V. A. Mocarts tiek uzņemts Vīnes ložā ZUT WohI-tātigkeit
1785. F. J. Haidns tiek uzņemts Vīnes ložā Zur wahren Eintracht
1794. Sakarā ar franču revolūciju Krievijas ķeizariene Katrīna II ierobežo brīvmūrnieku ložu darbību Rīgā
1814. Brīvmūrnieku ložas tiek aizliegtas Itālijas teritorijā
1815. Tiek izdota Apvienotās Anglijas lielložas konstitūcija
1822. Brīvmūrnieku ložas tiek aizliegtas Krievijas impērijā (arī Latvijas teritorijā) 1861. Dž. Garibaldi lielmeistars vairākās Itālijas lielložas 1877. Francijas "Lielais Austrums" nodalās no regulārās brīvmūrnieclbas
1916./17. Vācu militārās ložas Liepājā, Jelgavā un Rīgā 1919. Pirmā neatkarīgās Latvijas loža "Enkurs" Liepājā
1924. Rīgas loža "Jāņuguns"
1934. Brīvmūrnieku ložu likvidācija Vācijā
1949. Apvienotās Vācijas lielložas dibināšana Frankfurtē pie Mainas
1993. Jāņa ložas "Jāņuguns" atjaunošana
2000. Jāņa ložu "Ziemeļzvaigzne" un "Pie zobena" atjaunošana
2003. Latvijas lielložas dibināšana Mežotnes pilī
2007. Jāņa ložas "Apollo" atjaunošana
2008. Andreja ložas "Iter Ad Lucem" atjaunošana
2009. Jāņa ložas "Enkurs" atjaunošana